Lai sasniegtu ES emisiju samazināšanas mērķus un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, vairākas dalībvalstis ir ieviesušas politiku un nodokļu atvieglojumus, lai veicinātu tīras enerģijas tehnoloģijas. Siltumsūkņi kā visaptverošs risinājums var nodrošināt komfortu telpās, vienlaikus veicinot dekarbonizācijas procesu, integrējot atjaunojamo enerģiju. Neskatoties uz to ievērojamo stratēģisko vērtību, augstās iegādes un uzstādīšanas izmaksas joprojām ir šķērslis daudziem patērētājiem. Lai mudinātu cilvēkus izvēlēties šīs sistēmas, nevis tradicionālos fosilā kurināmā katlus, svarīga loma var būt gan Eiropas līmeņa politikai, gan valstu politikai un nodokļu atvieglojumiem.
Kopumā Eiropa ir pastiprinājusi centienus veicināt ilgtspējīgas tehnoloģijas apkures un dzesēšanas nozarē, samazinot fosilā kurināmā izmantošanu, izmantojot nodokļu atvieglojumus un politiku. Galvenais pasākums ir Ēku energoefektivitātes direktīva (ĒED), kas pazīstama arī kā "Zaļo māju" direktīva, kas, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, aizliegs subsīdijas fosilā kurināmā katliem, tā vietā koncentrējoties uz efektīvāku siltumsūkņu un hibrīdsistēmu uzstādīšanu.
Itālija
Itālija ir veicinājusi siltumsūkņu attīstību, izmantojot virkni nodokļu atvieglojumu un atbalsta programmu, kopš 2020. gada ievērojami stiprinot savu fiskālo politiku energoefektivitātes un dekarbonizācijas jomā dzīvojamo ēku sektorā. Saskaņā ar 2024. gada budžeta projektu energoefektivitātes nodokļu atvieglojumi 2025. gadam ir šādi:
Ekobonuss: Pagarināts uz trim gadiem, bet ar samazinātu atskaitījuma likmi (50 % 2025. gadā, 36 % 2026.–2027. gadā), un maksimālā atskaitījuma summa mainās atkarībā no konkrētās situācijas.
Superbonus: Saglabā 65% atskaitījuma likmi (sākotnēji 110%), kas attiecas tikai uz konkrētiem scenārijiem, piemēram, daudzdzīvokļu mājām, sedzot veco apkures sistēmu nomaiņas izmaksas ar efektīviem siltumsūkņiem.
Conto Termico 3.0: Vēršoties pie esošo ēku modernizācijas, tas veicina atjaunojamo energoresursu apkures sistēmu un efektīvu apkures iekārtu izmantošanu.
- Citas subsīdijas, piemēram, "Bonus Casa", attiecas arī uz atjaunojamās enerģijas ražošanas sistēmām, piemēram, fotoelektriskajām iekārtām.
Vācija
Pēc rekordaugsta līmeņa 2023. gadā siltumsūkņu pārdošanas apjomi Vācijā 2024. gadā samazinājās par 46 %, taču finansējuma vajadzības strauji pieauga, un tika apstiprināti vairāk nekā 151 000 pieteikumu. Nozares asociācijas sagaida tirgus atveseļošanos un plāno sākt subsīdiju izmaksu 2025. gadā.
BEG programma: Ieskaitot KfW siltummaiņas projektu, tā būs "nepārtraukti efektīva" no 2025. gada sākuma, atbalstot esošo ēku modernizāciju, pielāgojot tās atjaunojamās enerģijas apkures sistēmām, ar subsīdiju likmēm līdz pat 70%.
Energoefektivitātes subsīdijas: attiecas uz siltumsūkņiem, kas izmanto dabiskos aukstumaģentus vai ģeotermālo enerģiju; klimata pārmaiņu paātrināšanas subsīdijas ir paredzētas māju īpašniekiem, kuri aizstāj fosilā kurināmā sistēmas; ar ienākumiem saistītas subsīdijas attiecas uz mājsaimniecībām, kuru gada ienākumi ir mazāki par 40 000 eiro.
- Citi stimuli ietver apkures sistēmas optimizācijas subsīdijas (BAFA-Heizungsoptimierung), dziļas modernizācijas aizdevumus (KfW-Sanierungskredit) un subsīdijas jaunām zaļajām ēkām (KFN).
Spānija
Spānija paātrina tīro tehnoloģiju popularizēšanu, izmantojot trīs pasākumus:
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījums: No 2021. gada oktobra līdz 2025. gada decembrim siltumsūkņu uzstādīšanai ir pieejams 20–60 % investīciju atskaitījums (līdz 5000 eiro gadā, kopā maksimāli 15 000 eiro), un tam nepieciešami divi energoefektivitātes sertifikāti.
Pilsētu atjaunošanas plāns: To finansē NextGenerationEU, un tas nodrošina uzstādīšanas izmaksu subsīdijas līdz pat 40% apmērā (ar maksimālo summu 3000 eiro, un maznodrošinātas personas var saņemt 100% subsīdiju).
Īpašuma nodokļa atvieglojumi: 60% ieguldījumu atskaitījums (līdz 9000 eiro) ir pieejams par visu īpašumu un 40% (līdz 3000 eiro) par vienģimenes mājām.
Reģionālās subsīdijas: Papildu finansējumu var nodrošināt autonomās kopienas.
Grieķija
Plāns "EXOIKonOMO 2025" samazina enerģijas patēriņu, veicot visaptverošu ēku renovāciju, maznodrošinātām ģimenēm saņemot 75–85 % subsīdijas, bet citām grupām — 40–60 %, maksimālajam budžetam palielinoties līdz 35 000 eiro, sedzot siltināšanu, logu un durvju nomaiņu un siltumsūkņu uzstādīšanu.
Francija
Personīgā subsīdija (Ma Prime Renov): Subsīdijas ir pieejamas atsevišķu siltumsūkņu uzstādīšanai pirms 2025. gada, bet no 2026. gada ir nepieciešami vismaz divi papildu izolācijas uzlabojumi. Subsīdijas apmērs ir atkarīgs no ienākumiem, ģimenes lieluma, reģiona un enerģijas taupīšanas efektiem.
Apkures palielināšanas subsīdija (Coup de pouce chauffage): Subsīdijas ir pieejamas fosilā kurināmā sistēmu aizstāšanai, un to summas ir saistītas ar mājsaimniecības aktīviem, lielumu un reģionu.
Cits atbalsts: pašvaldību subsīdijas, 5,5 % samazināta PVN likme siltumsūkņiem ar COP vismaz 3,4 un bezprocentu aizdevumi līdz 50 000 eiro.
Ziemeļvalstis
Zviedrija ir Eiropas līdere ar 2,1 miljonu siltumsūkņu uzstādīšanu, turpinot atbalstīt siltumsūkņu attīstību, izmantojot nodokļu atvieglojumus "Rotavdrag" un programmu "Grön Teknik".
Apvienotā Karaliste
Katlu modernizācijas shēma (BUS): Tiek piešķirts papildu budžets 25 miljonu mārciņu apmērā (kopējais budžets 2024.–2025. gadam ir 205 miljoni mārciņu), kas paredz: 7500 mārciņu subsīdijas gaisa/ūdens/zemes siltumsūkņiem (sākotnēji 5000 mārciņu) un 5000 mārciņu subsīdijas biomasas katliem.
- Hibrīdsistēmas nav tiesīgas saņemt subsīdijas, bet tās var kombinēt ar saules enerģijas subsīdijām.
- Citi stimuli ietver finansējumu "Eco4", nulles PVN likmi tīrai enerģijai (līdz 2027. gada martam), bezprocentu aizdevumus Skotijā un Velsas "Nest" shēmu.
Nodokļi un ekspluatācijas izmaksas
PVN atšķirības: tikai sešās valstīs, tostarp Beļģijā un Francijā, siltumsūkņiem ir zemākas PVN likmes nekā gāzes katliem, un paredzams, ka pēc 2024. gada novembra tās palielināsies līdz deviņām valstīm (tostarp Apvienotajai Karalistei).
Ekspluatācijas izmaksu konkurētspēja: tikai septiņās valstīs elektroenerģijas cenas ir mazākas nekā divas reizes augstākas nekā gāzes cenas, un Latvijā un Spānijā ir zemākas PVN likmes gāzei. 2024. gada dati liecina, ka tikai piecās valstīs elektroenerģijas cenas ir mazākas nekā divas reizes augstākas nekā gāzes cenas, kas uzsver nepieciešamību pēc turpmākas rīcības, lai samazinātu siltumsūkņu ekspluatācijas izmaksas.
ES dalībvalstu īstenotā fiskālā politika un stimulēšanas pasākumi mudina cilvēkus iegādāties siltumsūkņus, kas ir būtisks elements Eiropas enerģētikas pārejā.
Publicēšanas laiks: 2025. gada 19. septembris